Par radurakstu semināru:
Daudzi no mums nezina kā sauca viņu visus četrus vecvecāku un viņu vecākus. Un vēl senāk. Kādi bija viņu uzvārdi, un no kurienes viņi cēlušies Kā to visu uzzināt šodien, 21. gadsimtā? Par to visu mums stāstīja ilggadējais radurakstu pētnieks, entuziasts un lektors Jānis Apīnis no Latvijas seminārā
“Dzimtu vēstures un radurakstu pētīšana”, kurš notika 22. un 23. februārī Bergenā. Radurakstu pētīšana ir lieliska iespēja savienot laikmetus – muižu revīziju akti, baznīcas grāmatas, dvēseļu revīzijas, pat publikācijas vecos laikrakstos, kur jārēķinās, ka jāprot ne tikai latviešu valoda, bet arī vācu, krievu un pat poļu valoda, kā arī jāprot vecā druka – iespēja šos senos dokumentus lasīt datorā un, materiālu pēc tam apstrādājot īpašās datorprogrammās, gūt nojausmu par dzimtas koku un savu sakņu plašumu un dziļumu. Pēdējos gadu desmitos, kad arhīvu krājumi kļuvuši brīvi pieejami, radurakstu pētniecībai ir pievērušies daudzi. Un šī ir unikāla iespēja gūt zināšanas, kādas nemāca nekur, jo šāda veida zinības pārsvarā iegūstamas pašmācības ceļā. Arī semināra dalībnieki uzsver, ka iegūtā informācija ir izsmeļoša un izglītojoša. Dalībnieki neslēpj sajūsmu par to, ka šis process aizrauj – tas ļauj justies kā detektīvam, šķetinot dzimtas gājuma pavedienus. Sajūsma, atrodot ierakstu par vectēva ģimeni ir neaprakstāma. Arī tie, kuriem jau ir pieredze ar radurakstu pētīšanu, uzzinājuši daudz ko jaunu, piemēram, informāciju par zonālajiem arhīviem, Gregora kalendāru.”
Latviešu biedrības Norvēģija-Bergena valdes priekšsēdētāja Ilga Švāne biedrības vārdā saka mīļu paldies Jānim Apīnim par devumu un dalīšanos savās zināšanās, par vērtīgo informāciju un avotiem. Tāpat biedrība teic paldies Rasai Jukonei par semināra organizēšanu un visiem brīvprātīgajiem, kuri ir palīdzējuši, lai šis pasākums varētu veiksmīgi noritēt.
